LFF VALDE
 LFF Prezidents
 Sēdes un protokoli
 Kandidāti 2012
 Atskaites
Sēdes un protokoli
 2013.gads
 2014.gads
LFF Valdes locekļu atskaites teksta formātā | 2014.gads

FOTO - jaunievēlētā LFF Valde 2012.gadā

Tuvojoties 17.martā paredzētajam ikgadējam Latvijas Futbola federācijas (LFF) Kongresam, LFF.lv piedāvā Valdes locekļu atskaites par viņu vadīto komiteju paveikto 2013.gadā. LFF Valdes locekļi tika aicināti atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

Kas paveikts 2013.gadā un kādi ir būtiskākie notikumi Jūsu pārstāvētajā sfērā?
Kādi galvenie jautājumi tiks risināti 2014.gada ietvaros?

Ingars Eriņš, LFF Finanšu komitejas priekšsēdētājs:

“Aizvadītajā gadā Latvijas Futbola federācijas (LFF) Finanšu komiteja sastādīja LFF budžetu un bilanci atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Pašreizējais budžets ir pārskatāms visās izmaksu pozīcijās. Būtiski ir tas, ka budžeta publiskā daļa ir saprotama un uztverama Latvijas futbolā iesaistītajiem cilvēkiem un LFF biedriem. Budžetā iekļauta arī LFF infrastruktūras attīstības stratēģija.

Latvijas Futbola federācijas Valdes izvirzītās darbības prioritātes, tostarp, arī nepieciešamais finansējums infrastruktūras ieguldījumiem tiks iekļauti arī 2015.gada LFF budžeta veidošanā.

Ar plašāku 2013.gada LFF budžeta izrakstu iespējams iepazīties LFF Kongresa darba materiālā.”

Aleksandrs Isakovs, LFF Klubu sac. kom. priekšsēdētājs:

1.) 2013. gadā LFF Klubu sacensību komitejas galvenais uzdevums bija atdalīt un izveidot atsevišķu dublieru čempionātu un Latvijas 1. līgas turnīru. Bija daudz jautājumu par to, kā veidot dublieru čempionātu. Sākotnēji tika izteikta doma nosaukt to par jauniešu čempionātu, tomēr pēc kopējās pārrunām un diskusijām tika nonākts pie slēdziena, ka tam ir jābūt dublieru čempionātam ar noteiktu vecuma cenzu.

Panācām vienošanos, ka katrai Virslīgas komandai ir jābūt savai dublieru komandai. Tā ietekmē paplašinājām 1. līgas komandu skaitu, dodot iespēju paplašināt arī visa turnīra ģeogrāfiju. Plānots, ka 1. līgā spēlēs 16 komandas.

Izdevās pilnveidot sacensību reglamentus Virslīgai, 1. līgai un arī 2. līgai. Izveidota visu šo sacensību struktūra. Nopietns darbs tika ieguldīts arī pie spēlētāju statusa un pāreju reglamenta, kā arī izveidots Latvijas kausa izcīņas reglaments.

2.) 2014. gadā nedrīkst apstāties pie sasniegtā un viens no galvenajiem uzdevumiem būs panākt sacensību struktūras pārmantojamību, lai panāktu stabilitāti Virslīgas, 1. līgas un 2. līgas turnīros. Jāveido stingra sistēma, uz kuras pamata norisināsies sacensības arī turpmākajos gados. Viennozīmīgi jāturpina darbs pie reglamentējošo dokumentu pilnveidošanas.

E.Borisevičs, LFF telpu futb. un pl. futb. kom. priekšsēdētājs:

LFF telpu futbola un pludmales futbola komiteja darbojas no 2012.gada aprīļa sekojošā sastāvā: Eduards Borisevičs (komitejas priekšsēdētājs), Vadims Arakčejevs (priekšsēdētāja vietnieks) un Kaspars Lakševics (komitejas loceklis).

Komitejas pamatuzdevumi šajā laika nav mainījušies:
1) telpu futbola un pludmales futbola attīstība (vīzijas formulēšana, attīstības stratēģijas izveide);
2) nacionālās izlases;
3) nacionālie un reģionālie turnīri;
4) popularizācija;
5) atbalsts, t.sk. finanšu.

2013.gadā notika vienpadsmit komitejas sēdes, šajā laika periodā komiteja:

1) Turpināja sniegt palīdzību Latvijas pludmales futbola izlasei un izlases trenerim Mihailam Buselam tehniskajos un organizatoriskajos jautājumos izlases labākai sagatavošanai un startam 2013.g. pārbaudes turnīros (starptautiskajā pludmales futbola turnīrā „Jaunais Vilnis” Latvijas pludmales futbola izlase pirmo reizi vēsturē ieņēma pirmo vietu, ka arī cienīgi aizvadīja pārbaudes turnīru Pērnavā).

2) Turpināja darbu pie Latvijas pludmales futbola sacensību struktūras, neaizmirstot par organizatorisko līmeni: pirmo reizi Latvijas vēsturē 2013.gadā pirms regulāras sezonas tika aizvadīta superkausa izcīņā pludmales futbolā. Pirmo reizi pirms sezonas tika aizvadīts sezonas ievada seminārs pludmales futbola komandu treneriem, menedžeriem, pārstāvjiem un citām iesaistītām personām.

3) Turpināja darbu pie Latvijas telpu futbola sacensību struktūras: pirmo reizi Latvijas vēsturē 2013.gadā pirms regulāras sezonas tika aizvadīta superkausa izcīņā telpu futbolā. Jau otro reizi pirms sezonas tika aizvadīts sezonas ievada seminārs telpu futbola komandu treneriem un menedžeriem ar Portugāles izlases bijušā galvenā trenera Orlando Duarte kā lektora piedalīšanos. Ka arī, 2014.gada sākumā otro reizi tika starts dots Latvijas telpu futbola kausa izcīņai ar rekordlielu dalībnieku skaitu - 25 komandām.

4) Aktīvi risināja jautājumu par LFF telpu futbola menedžeri un tagad cieši sadarbojas ar Vladimiru Beliju, kas organizē Latvijas telpu futbola čempionātu un kausa izcīņu, ka arī nodarbojas ar citiem telpu futbola jautājumiem. Kopā ar vadošajiem klubiem iniciēja Latvijas telpu futbola asociācijas veidošanu, kas šobrīd arī ir Vladimira Belija jautājuma lokā.

5) Informēja sabiedrību caur preses relīzēm par telpu futbola un pludmales futbola svarīgākajiem notikumiem, turpināja darbu pie FIFA projektiem (pludmales futbola laukumi un pludmales futbola un telpu futbola inventārs).

1. Kā Jūs vērtējat savas Komitejas darbu 2013.gadā? Pozitīvi, „4” no „5” ballēm.
2. Kā Jūs vērtējat sadarbību ar LFF administrāciju/personālu? Pozitīvi, „4” no „5” ballēm.
3. Kāds ir Jūsu plāns Komitejas darbam 2014.gadā? Uzdevumi un plāni nemainās.

Jānis Osis, LFF sieviešu futbola komitejas priekšsēdētājs:

"Aizvadītajā gadā tika sagatavots un komitejā apstiprināts sieviešu futbola attīstības plāns 2014/2018.gadam, kurš tiks prezentēts nākamajā LFF Valdes sēdē. Šogad LFF struktūrā mainījusies arī atbildīgā persona par sieviešu futbola koordinēšanu Latvijā. Aizvadītajā gada esam panākuši to, lai LFF budžetā tiktu iekļautas mērķdotācijas arī Latvijas sieviešu futbola klubiem.

2013.gada pirmo reizi tika organizēts Latvijas sieviešu Pirmās līgas čempionāts futbolā. Tikmēr 2014.gadā Latvijas Virslīgas sieviešu futbola čempionātā dalību plāno uzsākt septiņas komandas (pagājušajā gadā bija piecas).

Ja pieskaramies pašreiz aktuālajām problēmām, tad šeit būtu jāmin sieviešu futbola speciālistu trūkums Latvijā. Lai uzlabotu situāciju šajā jomā, tika izveidoti C-LFF kategorijas treneru kursi, kuros šobrīd iesaistījušās vairākas bijušās Latvijas sieviešu futbola izlases spēlētājas un pašmāju sieviešu futbola aktīvisti.

Ņemot vērā to, ka šobrīd izveidoti Latvijas reģionālā futbola nodibinājumi, Komitejas ikdienas darbā mēs pievēršam lielu uzmanību sadarbībai ar nodibinājumu vadītājiem dažādu projektu realizēšanā. Tie varētu būt gan reģionālie turnīri, gan skolu sacensības un citi kopīgie pasākumi. Bez reģionālo koordinatoru tiešās iesaistes, sieviešu futbolu visā Latvijā attīstīt būs ļoti grūti.

Pašreizējā situācijā Latvijas Virslīgas vīriešu futbola klubi diemžēl nav ieinteresēti atbalstīt sieviešu futbolu un savu klubu sistēmā veidot sieviešu komandas. Paredzams, ka no 2016.gada Virslīgas klubu akreditācijas nosacījumos tiks iekļautas noteiktas prasības sieviešu / meiteņu futbola komandu izveidei klubu sistēmā.

Šodien Latvijas sieviešu klubiem nav izstrādāta atsevišķa akreditācijas procesa. Šāda procesa un noteikumu izstrāde, paralēli sieviešu un meiteņu futbola sacensību licencēšanas procesam ļautu veikt spēlētāju registrāciju, pašreizējās situācijas analīzi un novērtētu pieauguma tempus katrā vecuma grupā visā Latvijā.

Komitejas sēdēs un sarunās ar klubu vadītājiem esam domājusi par iespējām veicināt Latvijas sieviešu futbola klubu konkurētspēju.

Mums ir prieks, ka Eiropas un pasaules čempionātu kvalifikācijas turnīru apritē ir atgriezusies Latvijas nacionālā sieviešu futbola izlase. Tikmēr U-17 un U-19 meiteņu futbola izlase regulāri startē Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīros rudenī, turklāt pēdējo sezonu laika vairāki šādi miniturnīri tika sekmīgi organizēti Latvijā.

Kā viena no problēmām jāpiemin zemais meiteņu tehniskās sagatavotības līmenis. Šajā jomā nākotnē jāvirzās uz futbola internātu un akadēmiju izveidi, jo pašreizējā situācijā jaunajām futbolistēm Latvijas reģionos nav kur spēlēt futbolu, nesniedzot 14 - 16 gadu vecumu.

LFF Sieviešu futbola komiteja uzskata, ka nākotnē nepieciešams veikt papildus izglītojošo darbu sabiedrībā, lai novērstu stereotipu, ka futbols kā sporta veids nav domāts priekš sievietēm. Papildus aktivitātes un kampaņas tiks plānotas arī komunikācijas un mārketinga jomā.

Šodien sieviešu futbola attīstību kavējošie faktori ir sociāli - ekonomiskā situācija valstī, kā arī zemais cilvēku iesaistes līmenis sieviešu futbolā kopumā.

Es personīgi uzskatu, kamēr Latvijas nacionālā futbola izlase spēlēs tāda līmenī, kāds ir šobrīd, sieviešu futbola popularitāte Latvijā necelsies, tādējādi arī visā sieviešu futbolā valdīs stagnācija. Ja paskatāmies esošo situāciju, tad varam secināt, ka Latvijā ar futbolu ļoti daudz nodarbojas gan zēni, gan meitenes. Jaunatnes turnīros startē daudz komandas. Svarīgākais jautājums ir, kādā veidā futbolā noturēt meitenes 16 - 18 gadu vecumā.

LFF Sieviešu futbola komitejas mērķi 2014.gadam ir:
- skolu sacensību reģionos organizēšana;
- futbola popularizēšana Latvijas augstskolās;
- sadarbības ar Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministriju veicināšana, veidojot sieviešu futbola grupas sporta skolā un izstrādāt studiju atvieglojumus augstskolā;
- atsevišķas Latvijas sieviešu futbola klubu akreditācijas programmas izveide;
- Informatīvās kampaņas veikšana sieviešu un meiteņu futbola popularizēšanai Latvijā;
- Virslīgas vīriešu futbola klubus stimulēšana un sieviešu / meiteņu komandu izveide un ilgtermiņa funkcionēšana."

Juris Keišs, LFF Izglītības komitejas priekšsēdētājs:

"Uzsākot darbu, LFF Izglītības komitejā tika ģenerētas vairākas idejas, kuru realizācija praktiski uzsākta 2013.g.

Kā viens no galvenajiem sasniegumiem jāatzīmē LFF valdes lēmums par sporta medicīnas daļas izveidi LFF struktūrā. Tas ir tikai pirmais pussolis, jo pagaidām nav piemeklēts šīs daļas vadītājs, nav izstrādāts Nolikums par daļu. Bet svarīgi, ka ir izpratne  par šīs daļas funkcijām un piešķirts attiecīgs budžets. Šogad  jāturpina risināt praktiski šīs daļas izveidi.

Otrs svarīgs ierosinājums ir saistīts ar jaunatnes klubu akreditāciju. Akreditācijas uzdevums ir risināt veselu jautājumu kompleksu klubu darbības nodrošināšanai , t.s. arī kluba apmācības programmu un treniņu procesa izvērtēšana. Klubi, kuri akreditācijas rezultātā pieradīs, ka atbilst akadēmijas līmenim, turpmāk saņems no LFF budžeta būtisku finansiālu atbalstu un profesionālu palīdzību konkurētspējīgu futbolistu sagatavošanas  programmas realizācijai.

Trešais ierosinājums šobrīd ir praktiski jau realizēts – ir izveidota treneru metodiskam atbalstam interneta bibliotēka, kurā jebkurš LFF treneris var atrast daudz noderīgu informāciju par vairākām futbola tēmām.

Ceturtais ierosinājums saistīts ar futbola treneru sertifikācijas jautājumu. Izglītības komiteja uzskata, ka stratēģiski būtu pareizi LFF nodibināt akreditētu treneru skolu, kurā pēc pabeigšanas absolventi saņemtu ne tikai futbola trenera licenci, bet arī atbilstoši LR likumdošanai trenera sertifikātu. Diemžēl, šobrīd LFF Izglītības daļai trūkst resursu, lai paveiktu šo lielo uzdevumu. Tiek meklēts pagaidu kompromisa variants par sadarbību ar LSPA, lai LSPA treneru sagatavošanas programmas būtiski papildinātu ar futbola apmācības programmām, un LFF treneriem būtu iespēja iziet apmācības uz finansiāli izdevīgiem noteikumiem."

Vladimirs Žuks, LFF Infrastruktūras komit. priekšsēdētājs:

"Svarīgākais Latvijas Futbola federācijas (LFF) Infrastruktūras attīstības komitejas realizētais uzdevums aizvadītajā gada bija Latvijas stadionu un futbola laukumu infrastruktūras attīstības plāna 2014.-2017.gadam izstrādāšana.

LFF laika posmā no 2010. līdz 2014.gadam sadarbībā ar starptautiskajām futbola organizācijām UEFA un FIFA, kā arī ar Latvijas pašvaldībām uzsākusi futbola infrastruktūras attīstības projektus, ar mērķi uzlabot futbola infrastruktūru valstī, galveno uzsvaru liekot uz reģionu attīstību, jauniešu futbolu un veselīga dzīves veida popularizēšanu.

Laika posmā no 2010.-2013.gadam futbola laukumu uzstādīšanas projektā kopā tika investēti vairāk nekā deviņi ar pusi miljoni eiro, no kuriem 20% sastādīja Latvijas Futbola federācijas ieguldījums, kamēr pašvaldības investēja līdz pat 80% no kopējās summas.

Ir apsveicami, ka pēdējo gadu laikā pašvaldības ir realizējušas stadionu rekonstrukcijas projektu saviem spēkiem, izmantodami Eiropas Savienības līdzekļus. Kā piemērus šajā sakarā varam minēt Līvānu un Rugāju novada pašvaldības.

Turpinot iesākto darbu un ņemot vērā LFF stadionu infrastruktūras prasības, tuvākajos gadus nepieciešams realizēt projekta otro daļu, kurā ietverta futbola laukumu izveide futbolam 8 pret 8 (60 x 40 metri), reģionālās kategorijas stadionu izveide (90 x 60 metri), 1. un 2.kategorijas stadionu (105 x 68 metri) izveide Ventspilī, Rēzeknē, Jelgavā un Jēkabpilī, kā arī nacionālā stadiona izveide Rīgā, kurā spēlēs Latvijas nacionālā futbola izlase.

Projekta attīstības princips paliek nemainīgs - aktīvi tiek iesaistīts pašvaldību līdzfinansējums, kura ietvaros pašvaldība sedz izmaksas, kas saistītas ar laukuma pamatnes, ģērbtuvju un apgaismojuma izveidi, savukārt LFF uzliek laukumu un sagādā futbolam nepieciešamo inventāru.

Paralēli plānotajiem darbiem līdz LFF biedru konferencei plānots sagatavot sadarbības plānu ar pašvaldībām. Savukārt 2014.gada maijā plānots organizēt laukumu apsaimniekotāju apmācību Latvijā.”

Dainis Gudermanis, LFF Reģionu attīst. kom. priekšsēdētājs:

“2013.gadā LFF reģionu attīstības komitejā notika četras sēdes, pa reizei katrā ceturksnī. Paralēli tika veiktas konsultācijas ar vairākiem komitejas locekļiem, kā arī organizētas pārrunas ar reģionu vadītājiem un LFF izpildorgāniem. Kā Komitejas vadītājs, katrā LFF Valdes sēdē izteicu un aizstāvēju to cilvēku viedokli, kas mani ievēlējuši Komitejas priekšsēdētāja amatā un kuri devuši uzticību. Vienlaikus vēlos izteikt pateicību Komitejas locekļiem par paveikto darbu aizvadītajā gadā.

Esošajā situācijā mūsu Komitejas locekļi uzskata, ka LFF Komiteju kā padomdevēju raksturam nav pilnvērtīgas funkcijas, ja LFF izpildvara var ievērot un var arī neievērot tai sniegtās rekomendācijas. Uzskatām, ka LFF Statūtos būtu jāparedz izmaiņas, kas paredzētu Komitejām sniegt likumdevēja ierosinātāja funkcijas, paredzot Komitejās izskatītos jautājumus tālāk automātiski virzīt uz izskatīšanu LFF Valdē un nodot LFF Izpildvarai. Pie dokumentu izskatīšanas, noteikti jāpiedalās arī tā izstrādātājam.

Kongresa laikā rosināsim LFF Statūtu izmaiņas, kas labvēlīgi ietekmētu futbola attīstību Latvijas reģionos. Aizvadīta gada laikā pārliecinošs vairākums LFF Valdes lēmumu no tās locekļu puses tika atbalstīti vienbalsīgi. Atzīstu, ka personīgi nebiju līdz šim spējis vairākus būtiskus mūsu Komitejā izskatītos jautājumus sagatavot uz balsojumu LFF Valdē, tāpēc nākotnē centīšos šo situāciju uzlabot tā, lai katrs Komitejā pieņemtais lēmums tiktu iesniegts arī Valdē.

Ja mēs atskatāmies uz LFF Komiteju priekšsēdētāju sagatavotajām programmām, varam secināt, ka daudz jautājumi šobrīd tiek risināti. Tomēr Latvijas futbola sabiedrība ir dažādās domās par šo jautājumu risināšanas labākajiem veidiem un metodēm. Agrāk bijām tendēti uz viedokļu dažādību un lēmumi tika pieņemti demokrātiskā veidā ar viedokļu dažādību. Šobrīd LFF Komiteju veidošanas procesā priekšsēdētāji piesaista sev pazīstamus un uzticamus locekļus., taču nepieciešams būtu, lai Komitejas veidotos no dažādu reģionu pārstāvjiem vai attiecīgo profesiju pārstāvjiem. Strīdos, kā zināms, dzimst patiesība.

Uzskatām, ka nav pieļaujama situācija, ka LFF izsludinātajā atklātajā konkursā uz reģionu nodibinājumu vadītāja vietu galīgo lēmumu pieņēma LFF iekšējā Komisija trīs cilvēku sastāvā. Mūsu ierosinājums būtu, ka turpmāk kandidātus reģionu nodibinājuma vadītāja amatam izvirza LFF biedri un attiecīgā reģiona klubi, savukārt LFF tos apstiprina. Tādējādi šiem cilvēkiem būs autoritāte savā reģionā. Turklāt federācijā jābūt cilvēkiem, kurš spēj diplomātiski komunicēt ar visiem biedriem.

Mūsu Komiteju uztrauc situācija par LFF izpildorgāna jeb darbinieku pieņemšanas procesu, īpaši tas attiecas uz LFF Attīstības nodaļu. Personīgi uzskatu, ka federācijā strādāt jānāk tādiem cilvēkiem, kuriem futbola aprindās ir autoritāte un kuri sevi jau ir pierādījuši. LFF jāstrādā tādam cilvēkam, kurš ir sasniedzis zināmu līmeni un kurs ir gatavs realizēt jaunas idejas, strādāt aktīvi un efektīvi.

Mūsu Komitejas piedāvājums nākotnē būs saistīts ar LFF Infrastruktūras un reģionu komiteju apvienošanu. Šāds ierosinājums radies praktisku apsvērumu dēļ, jo šo komiteju funkcijas savstarpēji pārklājas un daudzi jautājumi tādējādi tiktu risināti operatīvāk.

Tāpat arī uzskatām, ka federācijas ikdienas darbībā ievērot stabilitāti un pārmantojamību, nekā regulāras izmaiņas bez detalizēta paskaidrojuma futbola sabiedrībai.”

Ģirts Mihelsons, LFF Jaunatnes komitejas priekšsēdētājs:

"Vispirms vēlos pateikt, ka prieks ir par to, ka futbols Latvijā tiek uztverts aizvien nopietnāk. Mūsu profesionalitātes līmenis var sākt celties ar prasību paaugstināšanu katram pret sevi. Redzams, ka vairākos Latvijas klubos jaunatnes sektoram tiek pievērsta liela uzmanība un tas ir tas ceļš, kurš mums šobrīd ir jāiet.

Jau iepriekšējos kongresos teicu, ka manas darbības princips ir stingra pieturēšanās sākotnējai programmai un tās maksimāla realizācija. Jaunatnes futbolā bija nepieciešamas vairākas kardinālas izmaiņas, kas skar sacensību principus un organizatoriskos jautājumus. Ar lielām grūtībām, bet lēnām kopīgi saprotam, ka esam uz pareizā ceļa.

Par lielāko ieguvumu uzskatu akreditācijas sākšanos un klubu iekšējās vides sakārtošanos. Tāpat uzsvēršu, ka iesāktais darbs ir jāturpina ikdienā un prasību līmenim ir jāaug. Prieks ir par futbola laukumu pieejamību jaunatnes futbolistiem, bet situācija vēl prasa uzlabojumus. Dažādu organizatorisko principu paaugstināšana šobrīd ļauj uz futbolu raudzīties ar gandarījumu.

Sadarbība ar LFF daļām noris sekmīgi un nākamā gada ietvaros ir jāturpina iesāktais. Mums savā vidē jārada spilgti piemēri gan organizējot klubu darbu, izglītojot trenerus, rūpējoties par infrastruktūru un savu ikdienas treniņu, spēļu procesu.Nākamā gada ietvaros LFF ir jābūt par piemēru un jānāk klajā ar dažādām programmām, kas uzlabos arī klubu darbu sākot no bērnu iesaistīšanās futbolā, turnīru organizēšanu, ikdienas apmācību un pilnveidošanu.

Mums visiem jāturpina būt pacietīgiem un jāapzinās, ka futbolā jābūt ilggadīgām iestrādēm un tikai tad mēs varam cerēt uz rezultātu."

  LFF VALDE
  LFF Komitejas un komisijas
  LFF Biedri
  LFF Kongress
  LFF oficiālais logo
  LATVIJAS FUTBOLA IZLASES
  LFF Kontakti
  Atbalsta programmas
  Latvijas futbola Ētikas kodekss
  LFF Sponsori un sadarbības partneri
  LFF Statistika Latvijas reģionos
  Dokumenti / Reglamenti
  LFF Kongresa darba materiāls / pārskats
  LFF Gada laureāti futbolā
  Futbola Diena Latvijā
  Spēlētāju aģentu licencēšana
  LFF Infrastruktūras projekti
  FIFA GOAL-4 programma
  Futbola saites internetā
Latvijas Reitingi
Copyright Latvian Football Federation. All rights reserved.
Address: Grostonas 6B, Riga, LV-1013 / Tel: +371 67292988 / Fax: +371 67315604 / Email: futbols@lff.lv

Web administrator
Created by 2GDizains

SiteSupra® v.3.1 Trial Version
refresh delayed for 3 seconds